Senā valodā viņas vārds nozīmē - zeltaina gaisma, mirdzums un spēks. Patiesi - ieskaties acīs viņām visām, gaismas meitenēm no tīriem Ziemeļu mežiem. Tur mirdz ziemeļblāzma, spīts un iedvesma. Viņas ir pa īstam. Dzīvas, mežonīgas. Īstas, nesamākslotas. Skaistas savā patiesībā. Viņas nāk no mūžzaļiem mežiem, kur aug spēkpilnas, saldskābas ogas. Zina, kad un kur tās ievācamas, kā gatavojamas, kā pasniedzamas. Pienāk vasara un pilsētas paliek tukšas, operu krēsli un kafejnīcas apklust, jo sāk skanēt meži, putni, jūra un purvi. Arī viņas ir mežā, iekšā, pašā viducī, lasa ogas. Varbūt pat kājās palikušas balles kurpes un dimanta auskari. Matos iepinušies čiekuri un liepu ziedi. Varbūt. Viņas ir maģiskas. Viņu gaisma nemelo.